Pārtikas groza dārdzība Latvijā ir sasniegusi punktu, kurā pircēji vairs nepaļaujas uz krāsainiem reklāmas bukletiem, bet paši kļūst par “cenu detektīviem”.
Kamēr vietējie tirgotāji cenu kāpumu skaidro ar globāliem procesiem, iedzīvotāju fiksētie kontrasti kaimiņvalstu veikalos liek uzdot smagus jautājumus par to, kāpēc identiskas preces pāri robežai maksā tik atšķirīgi.
Viens pirkums – 5 eiro ietaupījums?
Nesen sociālajos tīklos par diskusiju vētru parūpējās kāda pircēja, kura salīdzināja populāru zīmolu kafijas cenas Latvijā un Lietuvā.
Viņas atklājums ir skarbs: identisks kafijas iepakojums, kas Rīgā maksā vidēji 15,99 eiro, kaimiņos pieejams par nepilniem 11 eiro.
“Tā nav tikai dažu centu starpība. Tie ir pieci eiro par vienu pašu iepakojumu! Ja grozā ieliek vēl veļas pulveri un bērnu autiņbiksītes, starpība viena pirkuma ietvaros var sasniegt pat 30 eiro,” sašutumu pauž sieviete.
Šis novērojums apstiprina tendenci, ka arvien vairāk pierobežas iedzīvotāju izvēlas “lielo iepirkšanos” veikt ārpus Latvijas, jo degvielas izmaksas pilnībā kompensē ietaupījums veikalā.
Kafijas krīze: Kāpēc cenas ”uzsprāga”?
Daudzi lasītāji jautā – vai tiešām kafija ir kļuvusi par luksusa preci? Statistika liecina, ka kafija Latvijā ir viena no visstraujāk augošajām preču grupām inflācijas ziņā.
2025. gadā kafijas cenas Latvijā piedzīvoja vēsturisku kāpumu par vairāk nekā 30%. To noteica divi galvenie faktori:
Pasaules biržas spiediens: Ekstremāli laikapstākļi audzētājvalstīs (sausums Brazīlijā un lietusgāzes Vjetnamā) dramatiski samazināja ražu, dzenot biržas cenas rekordaugstumos.
Vietējais administratīvais uzcenojums: Latvijā tirgotājiem ir jāiekļauj cenā augstākas administratīvās izmaksas un loģistikas ķēžu specifika, kas neļauj tik ātri reaģēt uz cenu svārstībām kā kaimiņiem.
”Lielā iepakojuma” matemātiskais slazds
Tomēr ne mazāku sašutumu raisa situācijas tepat Latvijas veikalu plauktos. Pircēji ziņo par “viltīgo matemātiku”, kur prece, kas marķēta kā izdevīgāks “ģimenes iepakojums”, pārrēķinot cenu par kilogramu, izrādās dārgāka nekā divi mazie iepakojumi kopā.
Piemērs no dzīves: Veļas mazgāšanas kapsulas 40 gabalu iepakojumā maksā 18,50 eiro (0,46 €/gab.), kamēr blakus esošais 18 gabalu iepakojums ir akcijā par 6,30 eiro (0,35 €/gab.). Pircējs, kurš pieraduma pēc paķer lielo paku, pārmaksā vairākus eiro, pat to neapzinoties.
Kā nekrist cenu slazdos? (Pircēja ceļvedis)
Lai pasargātu savu maciņu, eksperti iesaka mainīt iepirkšanās paradumus un kļūt vērīgākiem:
Skaties ”mazos burtus”: Uz cenu zīmes obligāti jābūt norādītai cenai par kilogramu vai litru. Tas ir vienīgais veids, kā objektīvi salīdzināt dažādus iepakojumus.
Neuzticies košām krāsām: Sarkana vai dzeltena cenu zīme ne vienmēr nozīmē reālu atlaidi. Reizēm tā ir “pārejas cena” pēc mākslīga sadārdzinājuma.
Pievērs uzmanību svaram: Ražotāji izmanto viltību, ko sauc par shrinkflation – iepakojums paliek vizuāli tāds pats, bet svars samazinās (piemēram, no 100g uz 85g).
Salīdzini pirms pērc: Izmanto cenu salīdzināšanas portālus, lai pārliecinātos, vai “akcijas” cena tiešām ir zemākā tirgū.
Eksperta viedoklis: Vai situācija uzlabosies?
Latvijas Tirgotāju asociācijā norāda, ka birokrātiskais slogs Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Baltijā. Prasība cenu zīmēs norādīt ražotājvalsti un veikt detalizētus energoresursu aprēķinus uz katru vienību rada papildu izmaksas, kuras beigās sedz patērētājs.
Tomēr cerību stars ir – no 2026. gada vidus atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem tiek solīts PVN samazinājums, kas varētu nedaudz mazināt spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem.
